An attack on you would be an attack on NATO, Scholz tells the leaders of the Baltic states

Pirmdien Rīgā notika Latvijas Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) tikšanās ar Vācijas kancleru, Igaunijas premjerministri Kaju Kallasu un Lietuvas premjerministri Ingridu Šimonīti.

Valdību vadītāji apsprieda drošības un aizsardzības jautājumus, Eiropas Savienības (ES) darba kārtības aktuālos jautājumus, atbalstu Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju, kā arī ekonomisko sadarbību un reģionālo projektu attīstību enerģētikas un transporta jomās.

Līderu kopīgajā preses konferencē Šolcs uzsvēra, ka Vācijai un Baltijas valstīm ir sena kopīga vēsture, kurā ir arī “tumšas lappuses”, bet šodien šīs valstis ir partneres ES, sabiedrotās Ziemeļatlantijas aliansē. “Un galvenais – mēs esam draugi,” pauda Šolcs.

Vācijas kanclera vērtējumā, drošības situācija NATO flangā ir saspringta, tāpēc ir svarīgi, ka “draugi sniedz atbalstu”. Viņš atgādināja par iepriekš pieņemtiem lēmumiem stiprināt NATO klātbūtni Baltijas valstīs.

“Vācija ir gatava aizstāvēt katru NATO kvadrātcentimetru. Uzbrukums jums būtu uzbrukums mums visiem. Skaidrs, ka Krievija ir pārrēķinājusies, mēģinot šķelt ES un vājināt NATO. Karš, kas pārkāpj starptautiskās tiesības, stiprināja mūs,” uzsvēra Šolcs.

Tāpat viņš sacīja, ka Vācija un Baltijas valstis ir apņēmušās paplašināt atbalstu Ukrainai, tostarp paaugstinot sankciju spiedienu pret Krieviju un veicot papildu pasākumus, lai novērstu sankciju apiešanas iespējas.

Šolcs atturējās atbildēt uz žurnālistu jautājumu par to, kam būtu jānotiek, lai Vācija lemtu par spārnoto raķešu “Taurus” piegādi Ukrainai. Viņš norādīja, ka Vācija sniegusi atbalstu Ukrainai 28 miljardu eiro vērtībā, tādējādi Vācija ir lielākā Ukrainas atbalstītāja Eiropā, arī šogad Vācija plāno Ukrainai papildus atbalstu septiņu miljardu eiro apmērā.

Šolcs uzsvēra, ka svarīgāk ir panākt valstu kopīgu rīcību atbalstā Ukrainai. Viņš informēja par gatavību ieguldīt Ukrainas aizsardzībā 90% no Krievijas iesaldētajiem līdzekļiem. Vācijas kanclers piebilda, ka Eiropai arī svarīgi domāt par savām aizsardzības spējām, veicinot militāro ražošanu.

Šim viedoklim pievienojās Latvijas premjerministre, kuras ieskatā svarīga institūcija militārās rūpniecības finansēšanā būtu Eiropas Investīciju banka (EIB). Viņa norādīja, ka Baltijas valstis Ukrainai atdevušas lielu daļu savu militāro spēju, kas ir jāatjauno.

Arī Igaunijas Ministru prezidente mudināja sākt darbu pie nākamā ES finansēšanas cikla, paredzot papildus naudu Eiropas aizsardzībai, jo līdzšinējais apmērs nav bijis pietiekams. Tāpat Kallasa rosināja aizsardzības nozarei piesaistīt privāto finansējumu. Viņa uzsvēra, ka ir jārod finansējums, lai aizpildītu radušos iztrūkumu militārajās spējās.

Savukārt Šimonīte pauda, ka atbalstā Ukrainai nevar tērēt laiku intelektuālās diskusijās, jo ar līdzšinējo atbalstu nepietiek, tāpēc ir jārīkojas ātri un izlēmīgi. Vērtējot Baltijas valstu militārās spējās, Lietuvas premjerministre atzina, ka ir radies zināms iztrūkums, ir izjaukts līdzsvars, tāpēc ir jādomā, kā pārkārtot prioritātes.