Russia aims towards Kharkiv; Ukraine on the way to NATO

ISW analītiķi ziņo, ka nesen uz Kurskas apgabalu no frontes līnijas Zaporižjas apgabalā pārvietots bataljons no Pleskavas 76. gaisa desantnieku divīzijas.

Pēc ukraiņu militārā analītiķa Konstantīna Mašovca aprēķiniem, Krievija ziemeļu grupējumā jau ir sapulcinājusi aptuveni 50 000 karavīru: vairāk nekā 31 000 Belgorodas apgabalā, vairāk nekā 10 000 Kurskas apgabalā un vairāk nekā 8000 Brjanskas apgabalā.

Pēc Mašovca teiktā, Krievijas vienības maskēšanās nolūkos izkāpj Kurskas apgabala stacijās un pēc tam pašas dodas uz Belgorodas apgabalu, tuvāk Harkivai.

Daudzi novērotāji norāda, ka krievi pēdējā laikā ir pastiprinājuši triecienus pret Harkivu un ziemeļaustrumu apgabaliem kopumā, kā arī gaisa izlūkošanu reģionā.

“ISW joprojām uzskata, ka Krievijas armijai nav pietiekamu spēku, lai sagrābtu pilsētu, bet Krievijas uzbrukuma operācijas pret Harkivu vai Sumiem atvilktu un sasaistītu Ukrainas vienības no citām, svarīgākām frontes daļām,” raksta ASV institūta analītiķi.

Tikmēr Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņo, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz pirmdienas rītam sasnieguši 475 300 karavīrus.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1040 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 7380 tankus, 14 213 bruņutransportierus, 12 250 lielgabalus un mīnmetējus, 1057 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 791 zenītartilērijas iekārtu, 349 lidmašīnas, 325 helikopterus, 9683 bezpilota lidaparātus, 2148 spārnotās raķetes, 26 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 16 477 automobiļus un autocisternas, kā arī 2008 specializēto tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Savukārt Šmihaļs intervijā Kanādas raidorganizācijai CBC sacīja, ka Ukraina ir veikusi visas nepieciešamās reformas un tagad ir “viena soļa attālumā no uzaicinājuma” pievienoties NATO.

Pēc viņa teiktā, Ukraina sagaida, ka NATO valstis pieņems lēmumu par dalības pieteikumu nākamajā alianses samitā Vašingtonā jūlijā.

“Mūsu armija darbojas saskaņā ar NATO standartiem,” teica Šmihaļs.

Ukraina oficiāli pieteicās dalībai NATO 2022. gada septembrī – septiņus mēnešus pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma.

Kā norādījis NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, problēma ar Ukrainas uzaicināšanu NATO ir tā, ka ir nepieciešama visu 32 alianses dalībvalstu vienprātība, kuras pagaidām nav. Pēc Stoltenberga teiktā, pagaidām nav kopīga politiska risinājuma, kas nestu labumu ne tikai Ukrainai, bet arī NATO.