The ECB should stop subsidizing banks, says the head of the Bank of Austria

“Reuters”, atsaucoties uz Austrijas Bankas vadītāja teikto, raksta, ka komercbankām šobrīd kā ārkārtas likviditāte ECB glabājas 3,2 triljoni eiro, un tās par šo naudas apjomu saņem 4% ienesīgumu, tādējādi iedzenot ECB un daudzas citas eirozonas valstu centrālās bankas zaudējumos.

“Nav pieņemami, ka pašreizējā struktūra uzliek milzu finansiālu slogu uz centrālo banku pleciem,” viņš teicis intervijā. “Mēs bezgalīgi nevaram strādāt ar budžeta deficītiem, tas nav iespējams.”

Holcmana neapmierinātības pamatā ir tā saucamā ECB naudas drukāšana jeb kvantitatīvā mīkstināšana, kas bija tās monetārās politikas pamatā pēdējo desmit gadu laikā.

ECB drukāja triljoniem eiro, ko izmantoja valdību obligāciju iegādei, cerot, ka šī nauda atjaunos ekonomikas izaugsmi valstīs un paaugstinās inflāciju līdz 2%.

Kad procentu likmes bija zemā līmenī, ECB šī rīcība izmaksāja lēti, taču tagad, kad tai jāmaksā 4% par šiem līdzekļiem, izdevumi būtiski pārsniedz jebkurus centrālās bankas ienākumus.

Tā kā paies vairāki gadi, līdz pienāks obligāciju dzēšanas termiņš, līdz ar to šie maksājumi būs ilgtermiņa, kā rezultātā dažas centrālās bankas varētu iztērēt lielāko daļu savu peļņas rezervju.

Likviditāte ir komercbanku turējumā esošā nauda. Daļa likviditātes tiek turēta kā skaidrā nauda banku seifos, bet galvenokārt tā ir nauda, kas tiek turēta kontos centrālajā bankā. Šos likvīdos līdzekļus, ko komercbankas tur centrālajā bankā, bieži dēvē par centrālās bankas rezervēm.

Komercbankas var noguldīt likviditātes pārpalikumu centrālajā bankā, izmantojot vai nu norēķinu kontu vai centrālās bankas noguldījumu iespēju. ECB Padome pieņem lēmumu par noguldījumu iespējas procentu likmi, kas ir viena no trim monetārās politikas procentu likmēm.