The passenger terminal of the port of Riga in the view of the world-famous architect office ‘Zaha Hadid Architects’

“Zaha Hadid Architects” metu konkursā ieguva visaugstāko žūrijas vērtējumu, tādējādi iegūstot pirmo vietu.

Otro vietu konkursā ieguva Igaunijas uzņēmums “R-Konsult”, savukārt trešajā vietā ierindojās ASV arhitektu birojs “Berenblum Busch Architects”.

“Riga RoPax Terminal” projekta vadītāja Jūlija Bērziņa pasākumā norādīja, ka no gandrīz 60 pretendentiem, kuri izņēma konkursa dokumentāciju, norādītajā termiņā saņemti desmit konkursa pieteikumi, kurus žūrija vērtēja no dažādiem aspektiem, tostarp no transporta plūsmas un pasažieru kustības organizācijas, arhitektoniskās idejas oriģinalitātes un vizuālā baudījuma viedokļa.

Viņa komentēja, ka “Zaha Hadid Architects” koncentrējās uz to, lai nodrošinātu, ka pasažieru termināļa ēka būtu atšķirīga no tā, ko redzam reģionā, bet vienlaikus arī funkcionāla, kā arī žūrijas vērtējumā britu birojs bija līderis visās pozīcijās, izstrādājot detalizētu un vizuāli pievilcīgu piedāvājumu.

Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš sacīja, ka pasažieru terminālis ir viena no stratēģiskajām būvēm, kas patlaban pietrūkst ne tikai Rīgas ostai, bet arī pilsētai. Tādējādi projektā iesaistītās puses aktīvi virzās virzienā, lai Rīgā būtu perspektīva jauna jūras pasažieru apkalpošanas vieta.

Zeltiņš arī minēja, ka Covid-19 pandēmija pierādīja, ka pasažieru satiksme apstājās, kā arī pēc pandēmijas Ukrainas kara ietekmes dēļ regulāra pasažieru satiksme ar Rīgas ostu nav atjaunojusies. “Tāpēc mēs aktīvi strādājām, lai šī pasažieru satiksme atjaunotos. Jaunais pasažieru terminālis ir nosacījums, lai šis segments attīstītos,” viņš sacīja.

Savukārt Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Ratnieks (NA) norādīja, ka ir svarīgi, lai Rīgā atgriežas arvien vairāk tūristi un attīstās tūrisma nozare, tādēļ jaunais pasažieru terminālis būtu ieguvums Latvijas tautsaimniecībai.

Jau ziņots, ka otrās un trešās vietas ieguvēji bija metu konkursā uzaicinātie dalībnieki saskaņā ar konkursa nolikumu, savukārt pirmās vietas ieguvējs nebija uzaicinātais dalībnieks.

Žūrijas komisijas sastāvā bija Rīgas domes, Rīgas Brīvostas pārvaldes, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes, kā arī Latvijas Arhitektu savienības un “Riga Ropax Terminal” pārstāvji.

Piedāvātos projekta attīstības vīzijas variantus klātienē varēs skatīt līdz 12. maijam Rīgas Tehniskās universitātes Arhitektūras un dizaina institūta ceturtajā stāvā, Ķīpsalas ielā 6, darba dienās no plkst.9 līdz plkst.18.

Plānots, ka, veiksmīgi virzot projektu, jaunais terminālis pasažieriem būs pieejams 2028. gadā.

Rīgā ar jaunu pasažieru termināli gadā varētu sagaidīt līdz pat 150 kruīza kuģiem un 540 kuģiem pasažieru un kravu segmentā. Kopumā pirmajā jaunā termināļa darbības gadā varētu uzņemt aptuveni 800 000 pasažieru.

Jau ziņots, ka Rīgas Eksportostas dienvidu daļā plānots jauns pasažieru un ro-ro kravu terminālis, kura attīstīšanā ar Aināra Šlesera (LPV) un Andra Šķēles ģimenēm saistītā “Riga RoPax Terminal” plāno investēt aptuveni 100 miljonus eiro.

Starp Rīgas brīvostas pārvaldi un projekta attīstītāju “Riga RoPax Terminal” ir noslēgts nodomu protokols nolūkā izveidot jaunu pasažieru un kruīza kuģu, kā arī ro-ro kravu apkalpošanas termināli. 2018. gadā tika sākta “Riga RoPax Terminal” projekta teritorijas daļas lokālplānojuma izstrāde.

Tāpat ziņots, ka pērn “Riga RoPax Terminal” sadarbībā ar Rīgas brīvostas pārvaldi iesniegusi pieteikumu “Interreg” Baltijas jūras reģiona transnacionālās sadarbības programmai ar mērķi saņemt finansējumu izpētei par ekoloģiskās pēdas nospieduma samazināšanu pasažieru un ro-ro termināļos pilsētas centrā.

“Firmas.lv” informācija liecina, ka “Riga RoPax Terminal” 2023. gadā strādāja ar 163 771 eiro apgrozījumu un cieta 439 971 eiro zaudējumus. Uzņēmums reģistrēts 2021. gadā, un tā pamatkapitāls ir 3,937 miljoni eiro. Uzņēmuma īpašnieks ir SIA “NĪ Holdings”.