Profitability rates have increased in the commercial space market, according to ‘Latio’

Pēc tās datiem, komercobjektu ienesīguma likmes 2023. gadā pakāpeniski augušas par 3%. Augstākā ienesīguma likme – vidēji 8,25% – pērn reģistrēta industriālajiem objektiem. Mazumtirdzniecības telpām tā ir 7,7%, bet birojiem –7%.

Ir samazinājies gan uzņēmēju, gan investoru pārliecības indeksa rādītājs. Lielāka aktivitāte novērota 2023. gada otrajā pusgadā, kad vairākus apjomīgus darījumus veikušas mazumtirdzniecības veikalu ķēdes.

Pašlaik aktīvi turpinās jauno biroja ēku būvniecība. Ekspluatācijā ir nodoti vairāki kompleksi – ēka Pērses ielā 2A, “Elemental Bussiness Centre” Skanstes ielā un “V118” Krišjāņa Valdemāra ielā, kā arī “Zeiss biroji” Mūkusalas ielā, Mihaila Tāla ielā durvis vēra “New Hanza” biroju ēka.

Populārākas ir kļuvušas arī kopstrādes biroju telpas: piemēram, tirgu papildinājis “Regus Business Garden” komplekss piecos stāvos, kā arī “Hamann Coworing” Slokas ielā un “Spark Coworking” Skanstē.

Pēc “Latio” datiem, A klases biroju platību nomas maksa mēnesī centrālajos darījumu rajonos (Skanste, Klusais centrs, tuvais centrs, Ķīpsala, Āgenskalna līcis) sasniedza vidēji 13,5-22 eiro/m², bet B1 klases birojiem no 12-14 eiro/m². B2 kategorijas biroju nomas maksa svārstās 9-12 eiro/m² robežās, bet C klases biroju noma maksā 5-9 eiro par kvadrātmetru. Biroju nomas maksa 2023. gadā nav mainījusies.

“Pieprasījumu pēc jaunām biroju telpām galvenokārt rada Latvijā esošie uzņēmumi, kas vēlas realizēt savus mērķus – piemēram, paplašināšanos no kopstrādes telpām vai optimizāciju, no B klases biroju ēkām pārejot uz energoefektīvākiem biroju centriem. Starptautisku uzņēmumu biroju nomas pieprasījumi pērn nav novēroti,” stāsta “Latio” Komercīpašumu nodaļas darījumu vadītāja Solvita Gulbe.

Viņa novērojusi, ka šogad ir notikuši apakšnomas darījumi jaunajos A klases biroju centros. Nomnieki, kas noslēdza ilgtermiņa nomas līgumus pirms gada vai diviem, daļu no savām biroja telpām piedāvā nomāt apakšnomā. Iemesls – ieviestā hibrīddarba modeļa vai sašaurinātā komercdarbības lauka dēļ iepriekš nomātās telpas kļuvušas liekas.

Industriālo telpu platību pieauguma dinamika pagājušajā gadā samazinājusies par 5%. Telpu mēneša nomas maksas nedaudz samazinājušās B klases noliktavām, svārstoties 3-4 eiro/m² (-14%). Savukārt A klases noliktavām cena saglabājusies robežās 4,3-6,5 eiro par kvadrātmetru.

Tuvākajā nākotnē gaidāmi vairāki vērienīgi industriālie projekti, tostarp mantu glabātavas “Self Storage” kompleksu tīkla attīstība, kurā uzņēmums “Merito Partners” plāno ieguldīt 80 miljonus eiro, bijušās “Go Planet” ēkas pārbūve, uzņēmuma “Dotnuva Seeds” sēklu sagatavošanas rūpnīca Iecavā un augstas klases industriālā parka Rumbula izveide, piesaistot vairāk nekā 10 miljonu eiro finansējumu.

Mazumtirdzniecības segmentā pērn nav novērotas būtiskas izmaiņas. Telpu mēneša nomas maksa aktīvākajās tirdzniecības vietās saglabājas 10-40 eiro par kvadrātmetru, ārpus aktīvajām ielām 5-10 eiro/m².

Enkurnomnieki lielveikalos maksā 6-18 eiro/m², pārējo nomnieku maksu diapazons svārstās no 4 līdz pat 50 eiro/m².

Darījumu aktivitāti tirgū galvenokārt uztur veikalu ķēdes: SIA “Firma Madara 89”, kas saistīta ar vietējo mazumtirgotāju “Top”, par kopējo summu vairāk nekā 5 miljoni eiro iegādājusies vairākus tirdzniecības centrus Rīgā, Kuldīgā, Skrundā un Ventspilī. Savukārt “Rimi Latvia” blakus tirdzniecības centram “Akropole Alfa” par 8 miljoniem eiro iegādājies zemesgabalu 3,6 ha platībā. Vairākus īpašumus jaunu veikalu būvniecībai iegādājies “Lidl”.

Piesaistot aizdevumu 21,8 miljoni eiro apmērā, Kārļa Ulmaņa gatvē tiek būvēts jauns “Depo” veikals.

“Papildus vispārzināmajiem negatīvajiem faktoriem, kas šobrīd ietekmē globālos un vietējos nekustamā īpašuma tirgus, investori vairāk izjūt sociālo un institucionālo spiedienu, jaunas investīcijas un esošo investīciju pārvaldību pakārtojot ESG (ilgtspējas stratēģijas) prasībām, kuras maigi, bet pārliecinoši lūdz ievērot Eiropas zaļais kurss, kā arī sadarbības partneri un iesaistītās puses,” komentē “Latio” Komercīpašumu nodaļas investīciju objektu speciālists Igors Terehovs.

Tuvākajā laikā daudziem uzņēmējiem būs jārēķinās ar papildus investīcijām energoefektivitātes uzlabošanā to pārvaldītajos objektos. Kopumā investori ir spiesti pievērsties esošo aktīvu vērtības uzlabošanai un kapitālieguldījumiem tajos, jo naudas plūsmas objektu iegāde ir būtiski apgrūtināta augsto finansēšanas likmju, kā arī nenoteiktības jauno objektu attīstības un celtniecības pasūtījumu tirgū dēļ.

“Paredzams, ka daudzi pievērsīsies renovācijām, rekonstrukcijām un esošo objektu repozicionēšanai,” secina Terehovs.