Concerned about the risks, Europe has turned to artificial intelligence

Pirmie pasaulē

Jaunā Eiropas regulējuma mērķis ir nodrošināt MI izstrādātājiem un ieviesējiem skaidras prasības un pienākumus attiecībā uz konkrētiem MI lietojumiem.

Valodas tehnoloģiju uzņēmuma “Tilde” mākslīgā intelekta attīstības vadītājs Mārcis Pinnis “Delfi Bizness” stāsta, ka Eiropa ļoti atbalsta MI tehnoloģiju attīstību caur dažādām pētniecības un inovāciju programmām. Tās lielākoties ir mērķētas mazo un vidējo uzņēmumu un akadēmisko institūciju atbalstam. Arī “Tilde” tajos aktīvi piedalās. 

Taču jaunais regulējums MI attīstību ierobežos. Gan Pinnis, gan Rīgas Tehniskās universitātes docents un mākslīgā intelekta pētnieks Ēvalds Urtāns ir skeptiski par jauno regulējumu un norāda, ka MI akts veicina arvien lielāku birokrātiju. 

“Līdz ar to MI akta kontekstā būtu svarīgi neaizšaut garām, lai tas pēkšņi nepaliek pārāk liels slogs mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, jo tas šos uzņēmumus varētu sākt spiest ārā no tirgus,” saka Pinnis. Viņš arī piebilst, ka MI izstrāde jau tā ir dārga, jebkuras papildu prasības sadārdzina gala produktu.

Pinnis saka, ka “Tilde” pašlaik vērtē, cik lielā mērā MI akts ir slogs viņu uzņēmumam, analizējot, kā šie birokrātiskie ierobežojumi varētu ietekmēt katru produktu. Ja slogs būs pārāk liels un no tā nebūs ieguvuma, uzņēmums ar šo MI sistēmas izmantošanu nenodarbosies. “Inovācijas tajā brīdī apstājas,” saka “Tilde” pārstāvis.

MI izmantošana uzņēmējdarbībā var palīdzēt palielināt produktivitāti un uzņēmumu konkurētspēju, it īpaši mazajām valstīm, uzsver Urtāns, taču ierobežojumi var to iznīcināt. Viņš uzskata, ka Eiropa pārāk daudz visu regulē: “Ir izveidojies joks – Amerika inovē, Ķīna kopē un Eiropa regulē.” 

Viņaprāt, Eiropai izveidojušās neracionālas bailes no tā, kas novērots Ķīnā, kur cilvēki ar MI palīdzību tiek izsekoti un tiek vērtēta viņu uzticība valstij. Šāda valdības sociālā novērtējuma sistēma Eiropā ir aizliegta ar nesen pieņemto MI aktu, taču biometriskā tālidentifikācija ir pieļaujama tiesībaizsardzības nolūkos.

Ievēros tikai likumpaklausīgie

Kamēr Urtāns ir negatīvi noskaņots pret pieņemto MI aktu, norādot, ka regulējums parasti tiek ieviests, kad rodas problēmas, nevis, mēģinot iedomāties, pirms kaut kas notiek, Pinnis ir samiernieciskāks. “Ir jomas, kur vajag regulēt un nodrošināt to, ka mēs varam kontrolēt, kāda veida tehnoloģijas tiek izmantotas.”

Taču viņš norāda, ka ir būtiska atšķirība, vai tehnoloģija tiek radīta vai lietota. “Radīšanu regulēt nav iespējams, jo tu nevari izkontrolēt, ko katrs cilvēks dara savā mājā aiz slēgtām durvīm. Tu vari kontrolēt tikai to, kā tas tiek lietots,” saka Pinnis.

Urtāns norāda, ka MI tiek izmantots tik daudzos neuzkrītošos veidos, ka izsekot likumneplaklausīgajiem būs neiespējami. Viens no ierobežojumiem nosaka, ka būs jāmarķē MI radīts saturs. Taču viņš uzskata, ka lielākā daļa varēs publicēt saturu bez šiem marķējumiem un neviens nevarēs pierādīt, ka tas ir vai nav ģenerēts, jo nav tādas sistēmas, kas to atpazītu.

Par MI sistēmu uzraudzību būs atbildīga katras ES dalībvalsts valsts pārvalde. Latvijā tā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija. Tā taujāta, vai ir izlemts, kura būs kompetentā iestāde, kas uzraudzīs regulējuma ievērošanu, norāda, ka tas šobrīd vēl tiek lemts. Regulējums oficiāli stāsies spēkā maijā/jūnijā un tā ieviešana notiks pakāpeniski.

Arī Latvijas likumdevējs ir pievērsies mākslīgā intelekta regulējumam. Saeima 14.martā 1.lasījumā atbalstīja Valsts prezidenta rosinātos grozījumus Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā. Tie paredz vēlētāju informēšanu par mākslīgā intelekta izmantošanu aģitācijas materiālu sagatavošanā.

Kā veicas Latvijai?

Pinnis jautāts, kur Latvija MI attīstībā jomā atrodas uz Eiropas fona, norāda, ka ir jomas, kur mēs visiem esam ļoti priekšā, piemēram, ir izstrādāta valsts pārvaldes valodas tehnoloģiju platforma “Hugo”. “Esam pioneri šajā jomā Eiropā,” saka Pinnis. Taču ir arī jomas, kurās nepieciešams nevis tieši attīstīt MI, bet gan digitalizēt manuālos mehāniskos procesus.

Urtāns arī norāda, ka Latvijā ir veiksmes stāsti, kad uzņēmumi spēj konkurēt ar lielajiem uzņēmumiem ārvalstīs tikai pateicoties MI izmantošanai. Vienlaikus viņš saka, ka lielākā daļa Latvijas uzņēmumu, kas nodarbojas ar mākslīgo intelektu, savus pakalpojumus un produktus eksportē, jo vietējie uzņēmumi ir ļoti nobijušies, turklāt tagad regulējums vēl pievieno nepamatotas bailes.

Lai attīstītu kompetences mākslīgā intelekta izmantošanā valsts drošībai un ekonomiskajai izaugsmei, paredzēts VARAM virsvadībā veidot Nacionālā mākslīgā intelekta centru. To plānots veidot uz Rīgas Tehniskās universitātes, Latvijas Universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes bāzes, apvienojot trīs universitāšu konsorcija resursus un personālu.

Universitātēm ir, kur augt

Taču situācija akadēmiskajā jomā MI izpētē un attīstībā nav spīdoša. Trūkst gan valsts atbalsta, gan universitāšu vadības spēju šos jautājumus virzīt. Latvija ievērojami atpaliek no Rietumeiropas valstīm, īpaši attiecībā uz piekļuvi skaitļošanas resursiem.

“Lai attīstītu MI tehnoloģijas, ir nepieciešama liela skaitļošanas jauda,” saka Pinnis, norādot, ka “Tilde” skaitļošanas jaudas ir līdzvērtīgas RTU vai LU. “Lai gan būtu jābūt tā, ka universitātēm skaitļošanas jaudas ir būtiski pārākas pār uzņēmumu, kurā ar MI pētniecību nodarbojas tikai 10 pētnieki,” saka Pinnis. Tas savukārt ietekmē, kādas ir studentu iespējas tehnoloģiju apmācībā, lietošanā un savu zināšanu pierādīšanā pētniecības darbos.

Turklāt nepieciešams audzēt tieši matemātikas studentu skaitu. “Nav iespējams radīt MI tehnoloģijas bez matemātikas zināšanām. Ja to trūkst, tu vari radīt tikai lietojumus, kas izmanto gatavas, kāda cita MI izstrādātas tehnoloģijas,” saka Pinnis. Urtāns atklāj, ka katru gadu Latvijā rodas aptuveni 200-500 jauni MI speciālisti, kas ne tikai spēj izmantot, bet arī radīt jaunus risinājumus. Taču vajadzētu vairāk, tāpēc jaunieši jāmudina mācīties matemātiku.

PAR PUBLIKĀCIJAS SATURU ATBILD TĀS AUTORI. EIROPAS SAVIENĪBA NENOSAKA PUBLIKĀCIJU SATURU UN TO IESPĒJAMO TĀLĀKO IZMANTOŠANU.