Russia is preparing an attack on Kharkiv and Sumy regions, Kyiv says

Krievijas karaspēka panākumi ir atkarīgi no ukraiņu aizsardzības izturības Donbasā, norādīja amatpersona.

Kā prognozēja Skibickis, Krievijas pamata uzbrukums sāksies maija beigās vai jūnija sākumā.

Krievija kopumā karā Ukrainā iesaistījusi vairāk nekā 514 000 sauszemes spēku karavīru.

Krievijas ziemeļu grupējumā, kas bāzējās pie Harkivas apgabala robežām, šobrīd ir 35 000 karavīru, un to skaits var tikt palielināts līdz 50 000 vai pat 70 000.

Krievija valsts centrālajā daļā arī veido “rezervju divīziju” ar 15 000 līdz 20 000 karavīru, ko tā var pievienot pamata spēkiem.

Tomēr, kā pieļauj Skibickis, Krievijai diezin vai būs pietiekami daudz spēku, lai ieņemtu kādu lielu Ukrainas pilsētu.

“The Economist” norāda, ka šāds vērtējums ir arī Rietumu militārajiem ekspertiem.

Tiesa gan, iespējamas arī krietni mazāka vēriena operācijas.

“Ātra operācija ieiešanai un aiziešanai – iespējams. Bet operācija, lai ieņemtu Harkivu vai Sumus – tā jau ir cita kārtība. Krievi to zina. Un mēs to zinām,” norādīja Skibickis.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 472 140 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 1270 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 7354 tankus, 14 192 bruņutransportierus, 12 102 lielgabalus un mīnmetējus, 1053 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 786 zenītartilērijas iekārtas, 348 lidmašīnas, 325 helikopterus, 9580 bezpilota lidaparātus, 2126 spārnotās raķetes, 26 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 16 266 automobiļus un autocisternas, kā arī 1993 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Ukrainai ir tiesības veikt triecienus mērķiem Krievijas teritorijā ar ieročiem, kas saņemti no Lielbritānijas, ceturtdien vizītes gaitā Kijivā apliecināja Lielbritānijas ārlietu ministrs Deivids Kemerons.

Ministrs arī solīja, ka Lielbritānija Ukrainai katru gadu piešķirs trīs miljardus sterliņu mārciņu (3,5 miljardus eiro).

“Mēs dosim trīs miljardus mārciņu katru gadu tik ilgi, cik tas būs nepieciešams. Mēs vienkārši tehnikas ziņā esam izsmēluši visu, ko vien esam varējuši,” Kemerona teikto citē ziņu aģentūra “Reuters”.

Kas attiecas uz no Lielbritānijas saņemto ieroču pielietošanu uzbrukumos mērķiem Krievijas teritorijā, tad tas ir jāizlemj pašiem ukraiņiem, norādīja Kemerons.

“Ukrainai ir tādas tiesības. Krievija veic triecienus Ukrainas teritorijai, un ir pilnīgi saprotams, ka Ukraina izjūt nepieciešamību nodrošināt savu aizsardzību,” uzsvēra britu ministrs.