Does your six-year-old have the four key skills to sit down at school in the fall?

Pastāv virkne ieteikumu, kā vislabāk izvērtēt bērna gatavību skolai. Turklāt to var paveikt ne tikai kompetenti speciālisti – pedagogi, psihologi, bet arī paši vecāki, kuriem ir vērīgāk jāpavēro savs bērns un godīgi jāatbild uz virkni speciālistu iepriekš sagatavotiem jautājumiem, kuri kā špikeris būs pieejami šajā rakstā. Un atceries – lasīšanas un rakstīšanas prasme nebūt nav galvenie kritēriji, pēc kuriem izlemt jautājumu!

Ir bērni, kuriem mācības sešu gadu vecumā vēl var nepadoties, tāpēc būtu jāizvērtē, kādi tam ir iemesli un kā risināt radušos situāciju. Palīdzēt vecākiem izvērtēt bērnu gatavību mācībām var pedagogs vai psihologs. Speciālists, vērojot bērnu rotaļnodarbībās, var izdarīt secinājumus par to, kas bērnam padodas, kas nē, kā arī pārrunāt ar vecākiem to, vai bērnam uzsākt skolas gaitas. Arī paši vecāki, ikdienā vērojot savu bērnu un viņa prasmes, var izvērtēt to, vai bērns ir gatavs sistēmiskām mācībām. Ja speciālistu vērojumi apliecina, ka bērns nav gatavs uzsākt mācības, tad nevajadzētu steidzināt šo procesu, jo viens papildu gads sekmē individuālo attīstību gadījumos, kad tas ir nepieciešams.

Konsultāciju centra “Skalbes” klīniskā psiholoģe Aiga Ukstiņa stāsta, ka intelekta un mācīšanās spēju izvērtēšanai klīniskais psihologs kopā ar papildu metodēm var piedāvāt intelekta testus. Viens no diviem un visbiežāk Latvijā lietotajiem adaptētajiem un standartizētajiem intelekta testiem ir Vudkoka – Džonsona spēju tests (otrs ir Vekslera intelekta tests bērniem). Šis tests var palīdzēt saprast, kādā līmenī ir bērna spējas, kas ir viņa intelektuāli stiprās puses, grūtības, kas, iespējams, traucē kvalitatīvi un atbilstoši vecumposmam apgūt mācību vielu. Testu var piedāvāt bērniem no trīs gadu vecuma līdz pat pieaugušajiem – līdz 90 gadu vecumam, tomēr prakse rāda, ka optimālais vecums, kad vislabāk novērtēt bērna spējas ar šo testu ir no piecu sešu gadu vecuma.