Master of family movies. For cinema and theater director Varis Brasla

Par godu jubilejai Latvijas Kultūras akadēmijas Eduarda Smiļģa Teātra muzejā šī gada 2. maijā pulksten 18 notiks “Sarunas Smiļģa kabinetā ar režisoru Vari Braslu”, kurā režisors tiks sveikts 85. dzimšanas dienā.

Kā vēsta muzeja vadītājs, teātra zinātnieks Jānis Siliņs, pasākumā tiks runāts par Braslas teātrī un kino vairāk nekā sešdesmit radošiem un mākslinieciski piepildītiem gadiem, akcentējot gan viņa pastāvīgo interesi par latviešu literatūru, kurā nozīmīga vieta ierādīta rakstnieka Gunāra Janovska darbiem.

Vari Braslu gan kino (1991), gan teātrī (1998) ir saistījuši klasiskie latviešu tipi, kuri virknējas brāļu Kaudzīšu romānā “Mērnieku laiki”, norāda Siliņš.

Gan kino, gan teātrī viņa režijā tapušas brīnišķīgi labsirdīgas izrādes un filmas bērniem, uzsver Teātra muzeja vadītājs.

“Māksla nav visspēcīga, tā attīra to, ko iespējams attīrīt. Māksla nekad nevarēs nolikt bomi priekšā īstai agresijai. Tā nu tas ir. Bet vienalga – jāmeklē apstiprinošais. Jo noliegt vienmēr ir vieglāk,” teicis režisors.

2022. gadā Varis Brasla iestudēja sava domubiedra un daudzu filmu scenāriju autora Alvja Lapiņa lugu par komponistu Emīlu Dārziņu “Es neesmu klaviernieks”, paziņojot, ka tas būs pēdējais viņa iestudējums. Kā raksturo Siliņš, iestudējums ir kamertoņa stāsts par ļoti talantīgas, brīvas un izcili radošas personības likteni. Sava veida mākslinieka kvintesence.

Varis Brasla dzimis 1939. gada 25. aprīlī aktiera un režisora Žaņa Braslas un aktrises, režisora asistentes Valijas Braslas ģimenē. Teātrī un Rīgas kinostudijā Brasla sāka strādāt 60. gados pēc Ļeņingradas Teātra, mūzikas un kinematogrāfijas institūta absolvēšanas. Līdztekus absolvējis augstākos scenāristu un režisoru kursu Maskavā.

Bijis režisora asistents un otrais režisors  Rolanda Kalniņa, Oļģerta Dunkera, Aloiza Brenča un Rostislava Gorjajeva filmām, tai skaitā tādai latviešu kino klasikai kā “Četri balti krekli” (1967), “Ceplis” (1972) un daudzām citām. Kopā ar Gunāru Cilinski veidojis filmu “Ezera sonāte” (1976), uzņēmis arī filmas “Novēli man lidojumam nelabvēlīgu laiku” (1980), “Aija” (1987) un daudzas citas.

Īpaši iemīļotas ir Vara Braslas veidotās filmas visai ģimenei – jau pieminētās “Emīla nedarbi” (1985), “Ziemassvētku jampadracis” (1993), “Ūdensbumba resnajam runcim” (2004) un simtgades programmā tapusī “Vectēvs, kas bīstamāks par datoru” (2017).

Valmieras teātrī režisors atgriezās 90. gadu sākumā, iestudējot gan Gunāra Janovska darbus “Sōla” un “Izdedži”, gan vēlāk arī “Gredzens uz tilta” “Klaidoņa lūgšana”, brāļu Kaudzīšu “Mērnieku laikus”, Jaroslava Hašeka “Šveiku” un citus latviešu un pasaules litreatūras klasikas darbus. No pēdējo gadu izrādēm jāmin Ernesta Hemingveja “Ardievas ieročiem” (2019) un Alvja Lapiņa “Es neesmu klaviernieks” (2022) par komponistu Emīlu Dārziņu.

Varis Brasla saņēmis četras Nacionālās kino balvas “Lielais Kristaps”, bet 2019. gadā godināts par mūža ieguldījumu Latvijas kino.

Varis Brasla ir Triju zvaigžnu ordeņa virsnieks. Par viņu uzņemta dokumentālā televīzijas filmas “Kā tev klājas, Vari?”