The United States is preparing to supply Ukraine with weapons worth six billion dollars, Politico reports.

Izdevums norāda, ka par šo summu tiks parakstīti līgumi ar ASV uzņēmumiem par jaunu ieroču un munīcijas ražošanu Ukrainai, tāpēc šo bruņojumu Ukraina saņems pēc kāda laika, iespējams, pēc vairākiem gadiem.

Atsaucoties uz informētu avotu teikto, “Politico” vēsta, ka ASV administrācija Ukrainas vajadzībām pasūta ražotājiem raķetes pretgaisa aizsardzības sistēmām “Patriot”, artilērijas šāviņus, bezpilota lidaparātus, pretdronu ieročus, raķetes “gaiss-gaiss” un citu bruņojumu.

Seši miljardi dolāru šiem pasūtījumiem tiks ņemti no šonedēļ apstiprinātās 61 miljarda dolāru palīdzības Ukrainai.

Tūlīt pēc šīs palīdzības apstiprināšanas ASV paziņoja par tūlītēju bruņojuma nosūtīšanu Ukrainai viena miljarda dolāru vērtībā.

ASV aizsardzības ministrs Loids Ostins par sešu miljardu dolāru vērto palīdzību varētu paziņot piektdien kārtējā Ukrainas sabiedroto sanāksmē Ramšteinā, raksta “Politico”.

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz piektdienas rītam sasnieguši 463 930 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Saskaņā ar ģenerālštāba datiem diennakts laikā iznīcināti 950 iebrucēji.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 2022.gada 24.februārī Krievija zaudējusi 7262 tankus, 13 957 bruņutransportierus, 11 867 lielgabalus un mīnmetējus, 1049 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 772 zenītartilērijas iekārtas, 348 lidmašīnas, 325 helikopterus, 9461 bezpilota lidaparātu, 2119 spārnotās raķetes, 26 kuģus un ātrlaivas, vienu zemūdeni, 15 984 automobiļus un autocisternas, kā arī 1962 specializētās tehnikas vienības.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Vēl nav par vēlu Ukrainai gūt virsroku karā pret Krieviju, jo jauna Rietumu palīdzība jau ir ceļā, ceturtdien sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

“Pēdējo mēnešu laikā NATO sabiedrotie nav snieguši atbalstu, ko mēs bijām apsolījuši,” uzrunā vizītes gaitā Berlīnē sacīja alianses vadītājs.

“Bet Ukrainai nav par vēlu gūt virsroku, jo mūsu atbalsts ir ceļā,” viņš piebilda.

Ieroču un munīcijas trūkuma dēļ situācijas vairākos Ukrainas frontes sektoros ir sarežģīta.

Stoltenbergs norādīja uz to, ka ASV Kongress beidzot ir apstiprinājis vērienīgu militārās palīdzības paketi Ukrainai, jaunas apņemšanās paudušas citas valstis, arī Lielbritānija, Vācija un Nīderlande.

“Tagad tā ir mūsu atbildība – pārvērst šīs apņemšanās reālās ieroču un munīcijas piegādēs un darīt to ātri,” uzsvēra NATO ģenerālsekretārs.

Stoltenbergs arī izteica pārmetumus Ķīnai, apsūdzot Pekinu, ka tā “atbalsta Krievijas kara ekonomiku”, daloties ar augstajām tehnoloģijām, kas var tikt izmantotas raķešu, tanku un lidaparātu ražošanā.

“Ķīna saka, ka tā grib labas attiecības ar Rietumiem. Tajā pat laikā Pekina turpina uzkurināt kopš Otrā pasaules kara lielāko konfliktu Eiropā,” sacīja alianses vadītājs, norādot, ka “nevar būt gan viens, gan otrs”.