airBaltic has the highest yield in Europe among similar bonds

“airBaltic” šā gada jūlija sākumā jādzēš 2019. gadā emitētās obligācijas 200 miljonu eiro vērtībā. Uzņēmums plānoja parādu refinansēt, emitējot jaunas obligācijas. Tomēr pērn rudenī tas neizdevās un arī līdz šim naudu kompānija nebija atradusi. Tas radīja bažas, ka parādsaistības pārfinansēt var neizdoties.

Iespējams, tieši tāpēc nesen salīdzinoši steidzami tika grozīti likumi, kas ļāva valstij ieguldīt naudu kapitālsabiedrību vērtspapīros. Valsts tam apņēmās atvēlēt 136 miljonus eiro, attiecīgi vairāk nekā pusi no parāda.

Tomēr “airBaltic” otrdien noslēdza vienošanos ar institucionālajiem investoriem par 340 miljonu eiro obligāciju emisiju. Tādējādi, kā skaidro uzņēmumā, ir ne tikai izdevies refinansēt 200 miljonu eiro vērtas obligācijas, bet piesaistīt papildus 140 miljonus eiro. Kopumā pieprasījums esot krietni pārsniedzis piedāvājumu. Kompānija emitējusi 5,25 gadu (5 gadi un 3 mēneši) nodrošinātās obligācijas 340 miljonu eiro vērtībā ar 14,50% procentu likmi.

Finanšu izdevums “Bloomberg”, redzot augsto kupona likmi, raksturojis Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” emitētās obligācijas ar terminu “junk bonds”, proti, augsta riska aizdevums. Lai noslēgtu pēdējā brīža obligāciju refinansēšanas darījumu, “airBaltic” nākas maksāt augstāko ienesīgumu Eiropas augsta riska obligāciju tirgū, pat neskatoties uz to, ka to emisiju atbalsta Latvijas valdība, raksta “Bloomberg”.

Obligācijas netika piedāvātas publiskajā tirgū, vienošanās par to pārdošanu notika privātās sarunās ar dažādiem investīciju fondiem un naudas pārvaldniekiem. Privātpersonas šīs obligācijas nevarēja iegādāties.

Taču, kā raksta biznesa izdevums “Bloomberg”, lielais pieprasījums, visticamāk, ir saistāms ar izteikti augsto procentu likmi, kas aviokompānijas parādzīmes ierindo augsta riska klasē, angliski sauktajās “junk bonds”.

Medijs skaidro, ka šāda procentu likme joprojām ir augstākais līmenis, kāds redzēts Eiropas augsta ienesīguma obligāciju tirgū kopš pērnā septembra, kad “Adler Group” piedāvāja 21%. Šī likme nozīmē, ka uzņēmums katru gadu gandrīz 50 miljonus eiro atvēl procentu maksājumiem.

“airBaltic” bija spiests atlikt plānoto obligāciju izpārdošanu pērnā gada oktobrī, jo bažas par ģeopolitisko nedrošību satricināja tirgus, un investori nebija ieinteresēti iegādāties aviokompānijas parādzīmes. To neslēpj arī kompānijā un tās vadītājs Martins Gauss vairākkārt ir sacījis, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir ievērojami ietekmējis investoru vēlmi ieguldīt reģionā.

Valsts kases pārstāvis Jānis Rozenbergs trešdienas preses konferencē norādīja, ka no valsts puses “airBaltic” obligācijas tiks ieguldīti 50 miljoni eiro.

Atbildot uz jautājumu, vai, ja procentu likme ir tik augsta, nevajadzēja ieguldīt vairāk, norādīja, ka valsts piedāvāja Saeimas apstiprinātos 136 miljonus eiro, bet tālāk jau pats emitents un tās konsultanti izlēma, cik naudas pieņemt no viena investora.

“airBaltic” finanšu direktors Vitolds Jakovļevs norādīja, ka no šīs naudas 36 miljoni eiro tiks atgriezti valstij kā atmaksa par iepriekšējiem aizdevumiem, kas sniegti kompānijai.

Pēdējos divu ceturkšņu rādītāji aviokompānijai ir bijuši pozitīvi.

Pamatojoties ar labajiem rezultātiem un pieaugušo floti ar lidmašīnām, kompānija uzskata, ka spēs sekmīgi maksāt savas investoriem. Kā skaidroja uzņēmuma “airBaltic” finanšu direktors Vitolds Jakovļevs, darījumā ir punkts, kas nosaka, ka uzņēmums var pēc diviem gadiem nomaksāt savas saistības un refinansēt.

Arī padomes priekšsēdētājs Klāvs Vasks uzslavēja uzņēmuma spēju grūtajos apstākļos atrisināt sitiuāciju. “Uzņēmuma vadība ir izdarījusi visu, lai stāvokli stabilizētu un spējām pārliecināt investoru, kaut arī par lielākām likmēm, ieguldīt,” viņš sacīja, piebilstot, ka kompānijai ir ļoti laba pozīcija gan tuvākajā reģionā, gan arī Ziemeļeiropā.

Kompānijas vadītājs Martins Gauss norādīja, ka tagad notiek sarunas ar potenciālajiem stratēģiskajiem investoriem. Viņš sacīja, ka nevar atklāt neko vairāk, tikai pieminēja, ka šis stratēģiskais investors nav nevienas valsts pārstāvji.

Gauss arī skaidroja, ka tagad, kad jautājums par obligāciju refinansēšanu ir atrisināts, tagad uzņēmums var sākt plānot savu debiju biržā. Tiesa gan šobrīd nav skaidrs, kad tas varētu notikt. Gauss minēja, ka ātrākais varētu būt 2024. gada otrai pusgads, bet nav izslēgts, ka IPO process varētu notikt tikai pēc gada vai diviem.

Kompānija gan ar IPO, gan ar stratēģiskā investora piesaisti vēlas iegūt papildu 300 miljonus eiro.

Latvijas valstij pieder 97,97% “airBaltic” akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam “Aircraft Leasing 1” – 2,03%.