The future of Latvia depends on the result of the European Parliament elections

Latvijas ietekmes pieaugums īpaši ir novērojams kopš brīža, kad sākās Krievijas plaša mēroga karš Ukrainā – tad tā dēvētā vecā Eiropa saprata, ka gan Baltijas valstu, gan arī citu ES Austruma flanga valstu (piemēram, Polijai) bažas attiecībā uz Krievijas agresijas iespējamību ir pamatotas. Latvijas ietekmes tālāka palielināšana ES politikas noteikšanā ir ļoti būtisks jautājums, domājot par 8.jūnijā paredzētajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām un Latvijas pilsoņu dalību tajās.

Jā, Latvijai ir tikai deviņas vietas, taču šeit nedrīkst aizmirst teicienu – ja esi mazs, tev jābūt gudram! Gudra uzvedība izslēdz pasīvu lomu, ja deputāts formāli piedalās Eiropas Parlamenta sēdēs, tur sēž, bet nespēj nedz pamatot savu nostāju, nedz uzrunāt un pārliecināt kolēģus. Vēl lielākais ļaunums ir deputāta destruktīva loma, ko diemžēl atsevišķos gadījumos ir nācies novērot. Ļoti gribētos, lai Latvijas deviņi deputāti demonstrētu mazās valsts gudrību un ietekmes spējas, darbojoties lielākajās politiskajās grupās. Tas ir iespējams, ja vien deputāti ir pietiekami aktīvi, izglītoti un valstiski apzinīgi.

Nelielais deputātu skaits no Latvijas ļauj sekot līdzi viņu darbam, izvērtēt viņu prioritātes, rīcību un komunikāciju gan ar saviem vēlētājiem Latvijā, gan ar Eiropas pilsoņiem. Jāatgādina, ka šobrīd viens no Latviju līdz šim pārstāvošajiem deputātiem Roberts Zīle ir viens no 14 Eiropas Parlamenta viceprezidentiem, kas padara viņu par vienu no ietekmīgākajiem EP deputātiem.

Tāpat šajā kontekstā mums ir jāraugās arī Eiropas Komisijas virzienā, kuru apstiprina un uzrauga Eiropas Parlaments, un kur jau divus termiņus ļoti ietekmīgā postenī ir parlamentā ievēlēts Latvijas politiķis Valdis Dombrovskis. Kopš 2019.gada mūsu valsts pārstāvis faktiski ir Eiropas Komisijas priekšsēdētājas labā roka. Valdis Dombrovskis ir viens no trim priekšsēdētājas izpildvietniekiem, un viņa portfelis ir ļoti plašs un ietekmīgs – tajā ietilpst gan Eiropas tirdzniecības politika, gan ekonomikas stabilitāte un attīstība, gan arī Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) īstenošana, gan finansiālais atbalsts Ukrainai. Eiropas Komisijas priekšsēdētājai ir tikai trīs izpildvietnieki, un manā skatījumā Latvijas pārstāvis ir ietekmīgākais. Kādēļ? Jo ekonomika un tirdzniecība ir Eiropas Savienības pamatu pamats kopš tās izveides, Ukrainas finansiālais atbalsts kara laikā ir ārkārtīgi svarīgs, īpaši, kad ASV nesniedz palīdzību savlaicīgi, savukārt ANM nauda pašreizējā brīdī ir īpaši nozīmīga “dzīvības līnija” Latvijas un citu ES valstu izrāvienam pēc pandēmijas un enerģētikas krīzēm. Šāda milzīga ietekme Latvijai ir pašreiz. Vai tā būs arī pēc vēlēšanām 8.jūnijā – to rādīs laiks, bet daudz kas ir atkarīgs no mūsu izvēles, dodoties balsot par EP deputātiem.

Bieži dzirdēts, ka cilvēki negrib balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās, jo uzskata, ka nav nekādas starpības, kuri deviņi cilvēki tur tiek ievēlēti un ka Latvija tāpat neko neietekmēt nevar. Tomēr tik vieglprātīgi mazināt Latvijas cilvēku lomu uz Eiropas skatuves ir nepareizi. Piemēram, Eiropas Komisijas galvenās ierēdnes amatā ir Ilze Juhansone, kuras pakļautībā strādā ap 30 tūkstošiem darbinieku. Ietekmīgs izdevums “Politico” 2020.gadā Ilzi nodēvēja par trešo ietekmīgāko sievieti Eiropas Komisijā. Pirms viņas ierindojās vēl tikai Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Urzula fon der Leiena un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja izpildvietniece Margreta Vestagera. Jāatgādina, ka Eiropas Komisija veido Eiropas Savienības politiku, tāpēc šāda Latvijas pārstāves pozīcija ir ļoti vērtīga. Protams, Eiropas ierēdniecībai jābūt neitrālai pret savu valsti, pārstāvot visas ES intereses, taču tieši no šā pārstāvniecības aspekta lielā mērā ir atkarīga mūsu valsts atpazīstamība un uzticība Latvijas cilvēku profesionalitātei.

Atgriežoties pie Eiropas Parlamenta un mūsu deputāta lomai, vēlos uzsvērt, cik svarīgas ir parlamenta funkcijas. Tieši tāpat, kā Latvijā Saeima, arī Eiropas Parlamenta pārziņā ir likumdošana, budžeta uzraudzība, kā arī “valdības” jeb Eiropas Komisijas darba uzraudzība. Eiropas Parlaments uzrauga arī tādas svarīgas institūcijas, kā Eiropas Tiesa, Eiropas Centrālā banka, Eiropas Revīzijas palāta un tamlīdzīgi. Katrai no tām institūcijām ir sava noteikta loma, katrā no tām darbojās Latvijas pārstāvji, un arī no šī aspekta svarīga ir katra deputāta darbība Eiropas Parlamentā. Tādējādi no tā, kādi deputāti šajā parlamentā pārstāv valsti, tieši vai pastarpināti ir atkarīgs tas, kādus lēmumus pieņem Eiropas institūcijas.

Visām ES dalībvalstīm ir vitāli svarīgi, lai Eiropas Parlamentā tiktu pieņemti politiski un ekonomiski atbildīgi lēmumi. Vai tas īstenosies arī turpmāk? Jāatzīst, ir diezgan liels risks, ka šo vēlēšanu rezultātā Eiropas Parlamentā var pieaugt ekstrēmu partiju īpatsvars – priekšroka var tikt dota galēji labējiem vai galēji kreisajiem populistiem, kas nozīmē, ka pašreizējais parlamenta pragmatiskais centrs varētu kļūt šaurāks. Tāpēc ir svarīgi, lai katrs, kurš dosies pie vēlēšanu urnām Latvijā, piedomātu, kādu viņš grib redzēt Eiropas Parlamentu un tādējādi arī pašu Eiropu. Te jāņem vērā, ka Latvijai kā valstij arī turpmāk būs vajadzīgs ne tikai ekonomiskais atbalsts no ES budžeta. Vairāk nekā jebkad, mūsu interesēs ir stipra un vienotā Eiropas Savienība, lai ģeopolitiskas spriedzes laikā mēs kopā varētu justies droši. Situācijā, kad katra balss ir no svara, arī deviņas balsis – tas ir daudz. Katram no mūsu deputātiem ir savs sabiedroto loks, un tādējādi Latvijas pārstāvjiem ir ne tikai tieša, bet arī pastarpinātā ietekme uz parlamentā notiekošajiem procesiem, un kumulatīvais efekts var būt pat ļoti liels.

Es aicinu katru balsstiesīgo Latvijas iedzīvotāju iet balsot Eiropas Parlamenta vēlēšanās, ļoti rūpīgi izvērtējot, kādi cilvēki lems par ES un tādējādi arī par Latvijas, Tavu un Tavu bērnu nākotni.