How news of a celebrity’s death can land you in the clutches of fraudsters

Maija Katkovska, “Drossinternets.lv” vadītāja skaidro, kā nevainīgs klikšķis interneta vidē tevi var novest nepatikšanās: “Skaļi ziņu virsraksti, slavenību vārdu izmantošana, samontēti fotoattēli ir paņēmieni, ko ļoti iecienījuši krāpnieki. Vērts piebilst, ka šie krāpnieki visbiežāk dzīvo otrā pasaules malā. Viņiem talkā nāk mākslīgā intelekta programmas, kas dod iespēju radīt pārliecinošus tekstus latviešu valodā. Krāpnieciska rakstura reklāmu, kas balstīta uz slavenību izmantošanu, dēvē par “Celeb Bait” kampaņām. Tā ir izplatīta problēma, ar kuru ilgstoši saskaras daudzi “Facebook” lietotāji.

Katrs gadījums ir vērtējams individuāli. Dažkārt krāpnieku mērķis ir nodrošināt lietotāju plūsmu uz mājaslapu, kur tiek reklamēts kāds produkts un nodrošināta mājaslapā redzamo reklāmas baneru rādīšana, par to saņemot atlīdzību no reklāmdevējiem. Nereti krāpnieku mērķis ir aicināt cilvēkus reģistrēties labumu saņemšanai, tādā veidā iegūstot viņu kontaktinformāciju, ko pārdot tālāk ievietošanai datu bāzēs. Tās, savukārt, tiek izmantotas krāpniecisku zvanu veikšanai upurim vai ziņu sūtīšanai. Netrūkst gadījumu, kad lietotāju ierīcēs tiek ielādētas ļaunatūras, lai pēcāk izspiestu naudu.

Tāpat krāpnieciskās reklāmas var tikt izmantotas pikšķerēšanā, piemēram, lai izvilinātu upura maksājuma kartes datus. Vērtīgs mērķis ir dažādu uzņēmumu un organizāciju “Facebook” lapas. Īpaši iekārojamas ir lapas, kurām ir zilā verifikācijas atzīme (angliski – verified badge). To administratoriem sarakstē jāuzmanās no dažādām maldinošām ziņām, kuru mērķis ir izvilināt konta paroli. Ja mēģinājums izdodas, tad krāpnieki nekavējoties pārņem pilnu kontroli pār jauniegūto profilu un to izmanto tālākās krāpnieciskās aktivitātēs.

Pirmkārt, tiek izmantots skaļš, neticams vai skandalozs virsraksts. Sabiedrības uzmanību vienmēr piesaista slavenību sēru vēstis. Krāpniekiem diemžēl nav nekādu ētikas normu, tāpēc šādas viltus ziņas tiek publicētas uzmanības piesaistīšanai. Tāpat gan Latvijā, gan Igaunijā krāpnieciski sludinājumi vēstīja par labi zināmu žurnālistu arestu. Latvijas interneta lietotājiem izmantotas vairāku atpazīstamu cilvēku identitātes, piemēram, sportists Ernests Gulbis, žurnālisti Jānis Domburs, Arnis Krauze, Ilze Dobele, Krīstīne Garklāva, Anete Bērtule un daudzi citi.

Otrkārt, reklāmas tiek papildinātas ar montētiem attēliem, turklāt nereti fotomontāža ir veikta nekvalitatīvi. Lai reklāma būtu pārliecinoša, bieži tiek pievienoti ziņu vietņu, laikrakstu un televīzijas programmu nosaukumi un logotipi.

Treškārt, šāda veida saturs tiek reklamēts un zem ieraksta redzama atzīme “Sponsored” (latviski – sponsorēts), turklāt reklāmas izvietotāja vārds vai nosaukums var liecināt, ka uzņēmums vai persona nav no Latvijas.

Ceturtkārt, ieraksta reklamēšanai izmantotā “Facebook” lapa nav raksturīga vai iepriekš plaši izplatīta Latvijā. Var tikt izmantoti sagrozīti pasaulē zināmu mediju nosaukumi, tāpēc jābūt vērīgiem.

Pirmkārt, pirms klikšķināt uz kādas reklāmas, ir jāpārbauda informācijas avoti. Ja redzat ziņu par slavenības nāvi, pārbaudiet, vai par to raksta lielie ziņu portāli kā “Delfi.lv” un citi. Ja interesējies par slavenībām, velti laiku, lai pārbaudītu to kontu autentiskumu sociālo mediju platformās. Slavenībām bieži ir oficiāli konti, kurus autentificē platforma.

Otrkārt, pārbaudi tīmekļa adreses ̶ rūpīgi apskati tīmekļa adresi, uz kuru esi novirzīts ar sociālo mediju konta starpniecību. Piemēram, ja sākotnēji gribēji nokļūt vietnē “Amazon.com”, bet tikāt novirzīts uz “Amazzon.cn”, tā var būt pikšķerēšanas vietne, lai izvilinātu tavus datus.

Treškārt, nedalies ar viltus ziņām un ziņo par jebkuru sociālo mediju konta ierakstu, kas ir radījis aizdomas. Jo aktīvāk ziņosim, jo krāpniekiem būs grūtāk rīkoties.

Ceturtkārt, ja saņem sarakstē aizdomīgu ziņu no pazīstama cilvēka, tad sazinies ar viņu citādā veidā, piemēram, piezvanot vai nosūtot īsziņu, mudinot nekavējoties atgūt kontroli pār savu profilu, lai pēc iespējas mazāk cilvēku kļūtu par krāpniecības upuriem.

Nobeigumā jāuzsver, ka krāpnieku metodes pilnveidojas līdz ar tehnoloģiju attīstību. Krāpnieki spēj viltot interneta vietnes, inficēt upura datoru un viedierīces, iegūt jūsu finanšu informāciju vai pat nozagt jūsu identitāti. Viņu stratēģijas bieži ietver upuru pievilināšanu, izmantojot populārus informācijas meklējumus, piemēram, jaunākās tendences, jaunākās ziņas, galvenos pasaules notikumus, slavenību attēlus un tenkas. Tāpēc svarīgi digitālajā vidē un sociālajos medijos būt uzmanīgiem un neklikšķināt uz aizdomīgām saitēm vai ziņām. Tikpat svarīga ir datoru un viedierīču higiēna – regulāri atjauniniet operētājsistēmu, tīmekļa pārlūkprogrammas, drošības programmatūru un mobilās lietotnes.”