Margaritis Shins: Rethinking Labor Migration: Europe’s Current Needs

Un šī situācija tikai pasliktināsies. Ja rīkosimies pareizi, Eiropas zaļā pārkārtošanās līdz 2030. gadam radīs 1 līdz 2,5 miljonus jaunu darbvietu. Digitālā pārkārtošanās tikpat lielā apmērā palielinās ES pieprasījumu pēc IKT speciālistiem, kā arī pēc cilvēkiem ar digitālajām pamatprasmēm. Tā ir laba ziņa, kas liecina par mūsu industriālās stratēģijas panākumiem. Taču šie centieni tiks kavēti, ja mēs nespēsim nodrošināt darbiniekus uzņēmumiem, kuri virza šo ekonomikas atdzimšanu.

Pūles novērst augošo deficītu darba tirgū jāuzsāk mājās, atbalstot, aktivizējot un pārkvalificējot vietējo darbaspēku. Tā ir joma, kurā ES netaupa ne centienus, ne finansējumu, lai pirmām kārtām atbalstītu talantu izmantošanu ES. Tomēr visi rādītāji liecina, ka ar to nepietiek, lai apmierinātu pieprasījumu.

Nodarbinātības līmenis ES ir sasniedzis visu laiku augstāko līmeni. Tomēr pēdējo desmit gadu laikā brīvo darbvietu rādītājs ir divkāršojies, 2022. gadā ES sasniedzot vidēji 2,9 %. Latvijā šis rādītājs pagājušajā gadā bija 2.7 %. Lai Eiropa saglabātu konkurētspēju, mums šo vakanču aizpildīšanai darbinieki būs jāsāk meklēt citur.

Tieši šajā brīdī nozīmīga kļūst darbaspēka migrācija. Mums ir jādara vairāk, lai Eiropu padarītu par pievilcīgu galamērķi pasaules talantiem. Tam, ka Jaunzēlande, Austrālija, ASV un Kanāda pārspēj ES valstis kā vēlamos galamērķus darba meklētājiem visā pasaulē, ir pamatojums, un tas nav tikai tāpēc, ka tās visas ir angliski runājošas valstis. ES likumīgas migrācijas noteikumi ir pārāk sarežģīti, nekoordinēti un vērsti tikai uz augsti kvalificētiem migrantiem.

Patiesība ir tāda, ka Eiropai pašlaik vairāk par raķešu zinātniekiem ir vajadzīgi kravas automobiļu vadītāji. Lai palīdzētu piesaistīt talantus Eiropas Savienībai, Komisija tagad izveido “ES talantu fondu” — jaunu piemeklēšanas sistēmu tiešu kontaktu izveidošanai starp ES darba devējiem un visu prasmju līmeņu darba meklētājiem visā pasaulē. Sākot ar mūrniekiem un autobusu vadītājiem un beidzot ar ārstiem un medmāsām: visur, kur vien pastāv darbinieku deficīts, un piedāvājums Eiropas Savienībā nespēj apmierināt pieprasījumu, piesaistīsim mums nepieciešamos talantus.

Sistēma attieksies tikai uz profesijām, kurās trūkst darbaspēka, un tas nozīmē, ka mēs darbvietām cilvēkus no ārpuses meklēsim tikai tad, ja ES uzņēmumi nevar atrast vajadzīgos darbiniekus uz vietas. Valstu valdības lems par to, vai piedalīties vai nepiedalīties, bet ekonomiskais pamatojums dalībai ir spēcīgs.

Tāda sakārtotas un likumīgas darbaspēka migrācijas sistēma kā šī arī attur no neatbilstīgas migrācijas un Eiropas Savienībai būs svarīgs ārpolitikas instruments. Tas var būt atbalsts mūsu sadarbībā ar izcelsmes un tranzīta valstīm, lai samazinātu neatbilstīgo ieceļotāju skaitu un pastiprinātu sadarbību atpakaļuzņemšanas jomā.

Raugoties reāli, bez sava veida mērķtiecīgas darbaspēka migrācijas uz ES mēs nespēsim sasniegt zaļās un digitālās pārkārtošanās vērienīgos mērķus. Mēs arī nespēsim paveikt kaut ko tik vienkāršu kā nodrošināt pienācīgu skaitu darbinieku mūsu aprūpes namos.

Šajā ziņā ES var gan milzīgi daudz iegūt, gan visu zaudēt.