Giving up coffee and the pension lost in gambling. A week in the financial world

Giving up coffee and the pension lost in gambling. A week in the financial world
Giving up coffee and the pension lost in gambling. A week in the financial world
--
The financial world experiences ups and downs every day. In order to give readers an insight into what is happening in the stock markets, “Delfi Bizness” offers a summary of the events of the week (29.01.-02.02).

Pensijas iztērētas azartspēlēs

[–>

Pagājušā gada novembrī no kapitāla ieguldījumu fonda “BaltCap” Lietuvā saistībā ar pārkāpumiem pārvaldīšanā tika “izmests” Šaruns Stepukonis. Nu, kā ziņo Lietuvas mediji un informē “Delfi Bizness” aptaujātie, Stepukoņa pārkāpumus izmeklē likumsargi. Iespējams, miljoni, kas bija paredzēti Viļņas stadiona izbūvei, iztērēti tiešsaistes kazino. Lietuvieša pārvaldītajā fondā bijusi arī nauda no vairākiem Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pensiju fondiem. Tā kā izmeklēšana turpinās, apsūdzības vēl nevienam nav izvirzītas un pilnais stāsts vēl tikai pakāpeniski atklājas. Sākotnējā informācija iezīmē Gaja Ričija filmu cienīgu stāstu par investīciju fonda vadītāju, kas kazino pazaudējis vismaz 16,6 miljonus eiro.

[–>

Uzzināt vairāk.

[–>

Bulciņu vietā akcijas

[–>

Ierasts pazoboties par miljonāru un ekspertu padomu – nepirkt avokado, saldumus vai cigaretes, bet naudu ieguldīt. Citi saka, ka dzīve ir pārāk īsa, lai liegtu sev mazos priekus. Taču ko rāda skaitļi? “Delfi Bizness” aprēķina, cik naudas varētu gada laikā sakrāt un cik bagāts cilvēks kļūtu, ja iknedēļas trīs ārpus mājas pirkto kafijas dzērienu vietā ieguldītu naudu kriptovalūtās, ASV vai Baltijas akcijās. Ja atsakās no 3 kafijas krūzītēm (2,5 eiro) nedēļā, gadā būs iekrāti 390 eiro, bet, ja šo naudu iegulda un katru gadu pieliek klāt tādu pašu summu, tad izrādās, ka piecos gados var tikt pie trim tūkstošiem, bet desmit gados jau 6,5 tūkstošiem. Cik sanāktu, ja desmit gadus ieguldītu “Bitcoin”?

[–>

Uzzināt vairāk.

[–>

Aizgaiņāt igauņus no “airBaltic”

[–>

Lidmašīnas un lidostas, kā zināms, ir greznība, tādēļ daudzās valstīs iecienīta ir prakse biznesu aviācijā uzsākt politiķu vadībā. Šis grēks nav svešs arī Igaunijai – ne reizi vien Ikara spārni izrādījušies pārāk tuvu saulei: nacionālā lidsabiedrība “Estonian Air” bankrotēja, grūti pieņemt, ka “Nordica” varētu sagaidīt cits liktenis. Tagad, kad plašsaziņas līdzekļos izskanējusi informācija par to, ka Latvija ir ieinteresēta “airBaltic” akciju pārdošanā, daudzi sākuši sapņot gan par vienotu Baltijas aviokompāniju, gan par to, kā šīs sabiedrības lidmašīnas nogādās Igaunijas iedzīvotājus tieši tur, kur viņiem nepieciešams. Izklausās labi, tomēr realitātē valsts jātur pēc iespējas tālāk no iesaistīšanās “airBaltic” – gluži kā alkoholiķis no šņabja, raksta Igaunijas parlamentārās ekonomikas komisijas priekšsēdētāja vietnieks Lauri Lāts.

[–>

Uzzināt vairāk.

[–>

Īsās ziņas no tirgiem

[–>

ASV kāpj, Eiropā krīt. ASV biržu indekss “Dow Jones Industrial Average” ceturtdien pieauga par 1,0% līdz 38 519,84 punktiem, indekss “S&P 500” kāpa par 1,3% līdz 4906,19 punktiem, bet indekss “Nasdaq Composite” palielinājās par 1,3% līdz 15 361,64 punktiem.Savukārt Londonas biržas indekss FTSE 100 ceturtdien kritās par 0,1% līdz 7622,16 punktiem, Parīzes biržas indekss CAC 40 saruka par 0,9% līdz 7588,75 punktiem, bet Frankfurtes biržas indekss DAX samazinājās par 0,3% līdz 16 859,04 punktiem.

[–>

Nemaina procentlikmes. ASV Federālā rezervju sistēma trešdien jau ceturto sanāksmi pēc kārtas nolēma nemainīt bāzes procentlikmi. Pēc komitejas kārtējās divu dienu sēdes tika paziņots, ka bāzes procentlikmes mērķrādītājs tiek saglabāts 5,25-5,5% līmenī. Tas ir augstākais bāzes procentlikmes līmenis ASV kopš 2001. gada. Līdzīgu viedokli daudzviet pasaulē pieņēma arī citas centrālās bankas.

[–>

Interese par ETF rūk. Entuziasms par ilgi gaidīto Bitcoin ETF atdziest, secina “Bloomberg”, balstoties uz datiem. Trešdien tika pieredzēta zemākā ieguldītāju naudas ieplūšana šajos aktīvos kopš tirdzniecības sākuma 11. janvārī. Saskaņā ar “JPMorgan Chase & Co” ziņojumu deviņi jaunie fondi saņēma aptuveni 270 miljonus ASV dolāru.

[–>

Tehnoloģijas pelna. Virkne lielāko ASV tehnoloģiju uzņēmumu šonedēļ paziņoja aizvadītā ceturkšņa finanšu datus. Faktiski visi lepojas ar peļņas kāpumu. “Apple” fiskālā gada pirmajā ceturksnī strādāja ar 33,9 miljardu dolāru peļņu, un tas ir par 13% vairāk nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada. “Amazon” peļņa pērn ceturtajā ceturksnī pieaugusi līdz 10,6 miljardiem dolāru, salīdzinot ar 278 miljoniem aizvadītajā gadā. “Microsoft” finanšu gada otrajā ceturksnī, kas noslēdzās decembrī, strādājis ar 21,9 miljardu dolāru peļņu, kas ir par 33% vairāk nekā pirms gada.

[–>

Atlaiž darbiniekus. “Deutsche Bank” akcijas cena ceturtdien pieauga par 3% pēc bankas paziņojuma, ka tā plāno likvidēt 3500 darbavietas pēc gada pelņas samazināšanās.

[–>

Eiropas cerība. Dānijas farmācijas uzņēmums “Novo Nordisk” pērn strādājis ar 83,7 miljardu Dānijas kronu (11,2 miljardi eiro) tīro peļņu, kas ir par 51% vairāk nekā gadu iepriekš, teikts trešdien publiskotajā kompānijas paziņojumā. Dāņu farmācijas grupa pērn arī uz laiku kļuva par Eiropas vērtīgāko biržā tirgoto uzņēmumu, nogāžot no troņa franču “LVMH”.

[–>

“Samsung” krīt. Dienvidkorejas elektronikas preču ražošanas uzņēmums “Samsung Electronics” pērn ceturtajā ceturksnī strādājis ar 6,34 triljonu vonu (4,3 miljardi eiro) tīro peļņu, kas ir par 73,4% mazāka nekā attiecīgajā laika periodā pirms gada, teikts trešdien publiskotajā kompānijas paziņojumā. Peļņas kritums tiek skaidrots ar pieprasījuma samazināšanos pēc plaša patēriņa elektronikas precēm.

[–>

“Bitcoin” stāv. Lai arī šonedēļ bija īsi brīži, kad “Bitcoin” cena biržās pakāpās par pāris tūkstošiem no 39-40 tūkstošu dolāru par monētu atzīmes, kopumā nedēļas laikā cena augusi tikai par 2%.

[–>

Cenu svārstības

[–>

[–>

Nevis nauda vējā, bet gan vējā ir nauda. “Nākotnes kapitāls” mācās par ilgtspējas ieguldījumu

[–>

Ilgtspējīgi (ESG) ieguldījumi pirms pāris gadiem bija “modes vārds”, Eiropai un ASV uzņemot zaļo kursu, “labajos uzņēmumos” ieplūda milzu naudas summas. Tomēr karš Ukrainā, inflācija un citas globālās likstas rūpes par planētu un cilvēkiem šķietami nostūma otrajā plānā. Bet ko tas nozīmē investoriem, vai vērts savu naudu ieguldīt “zaļajos” un visādi citādi labajos uzņēmumos, vai tomēr labāk pirkt ieroču, naftas un seksa nozares akcijas? Par to raidījumā “Nākotnes kapitāls” stāstīja SEB “Investment Management” vadītājs Jānis Rozenfelds.

[–>[–>

“Nākotnes kapitāla” portfeļi

[–>

2021. gadā raidījuma “Nākotnes kapitāls” vadītājs Konstantīns Kuzikovs sāka investēt 50 eiro nedēļā. Viņš iegulda “S&P 500” indeksā iekļautajās akcijās, proti, lielos, miljardiem dolāru vērtos ASV uzņēmumos. Kuzikovs sāka ieguldīt arī Latvijas valsts krājobligācijās. Savukārt viņa kolēģis Raivis Vilūns investē kriptovalūtās, Baltijas biržā tirgotajos uzņēmumos un kopfinansējuma platformās. Investoriem pievienojās arī “robots” – “SEB” automatizētais rīks, kas iegulda naudu biržās tirgotajos elektroniskajos fondos (ETF). Šādi pagājušajā nedēļā veicās visiem trim portfeļiem:

[–>

  • Konstantīns Kuzikovs: +6,3%
  • Raivis Vilūns: +8,03%
  • “SEB Roboinvestors”: +10,67%

Follow “Delfi” also on Instagram or YouTube profile – join to learn the most important and interesting things first!

The content of the publication or any part of it is protected by copyright within the meaning of the Copyright Law, and its use without the permission of the publisher is prohibited. Read more here


The article is in Latvian

Tags: Giving coffee pension lost gambling week financial world

-

PREV From February of this year, two new routes for the Ogre Central Library bibliobus
NEXT Latvian used car TOP-3 in 2023: BMW, Volvo, Volkswagen