Children themselves become idea generators. Daugamale elementary school experience

Direktors ar milzu aizrautību un entuziasmu stāsta par savu skolēnu un pedagogu sasniegumiem un iesaisti dažādās iniciatīvās. Piemēram, Daugmales pamatskola ir daļa no Latvijas Mazpulku biedrības. Savukārt 2012. gadā skolai pirmo reizi tika piešķirts ekoskolas Zaļais karogs. Jau aptuveni sešus gadus skola aktīvi iesaistās un īsteno arī dažādus “Erasmus+” projektus, kas iet roku rokā ar ekoskolas statusu.

“Ekoskola ir starptautiska programma, un tajā gūto pieredzi un idejas izmantojam, lai attīstītu starpvalstu sadarbības, kurām nepieciešams finansējums. To savukārt mēs iegūstam caur “Erasmus+” projektiem. Jau kopš 2017. gada īstenojam projektus, kas saistīti gan ar pedagogu izglītošanu, gan arī skolēnu pieredzes apmaiņu,” stāsta direktors.

Kas tad īsti ir ekoskola? “Cilvēki to bieži uztver tā – ekoskola ir no salmiem būvēta, tur lieto tikai ekoloģisku pārtiku, skolā viss ir videi un cilvēkam draudzīgs, taču tā tas gluži nav. Būtiskākā ekoskolas ideja ir saprātīga patēriņa veicināšana. Tas nozīmē, ka dažādos veidos cenšamies mazināt savu ekoloģisko pēdu,” skaidro skolas direktors.

Lai gan daudziem šķiet pašsaprotami, ka bērni ir jāizglīto par ilgtspējas, vides saudzēšanas un klimata pārmaiņu tematiem, lielā daļā sabiedrības attieksme joprojām ir vienaldzīga.

“Vislielākais gandarījums ir tajā brīdī, kad mūsu bērni devušies izbraukumos citā vidē, un atgriezeniskā saite no organizatoriem, kas viņus uzņēmuši, ir: “Jūsu bērni nu gan ir forši!” Tajā brīdī mēs varam uzsist sev uz pleca un pateikt, ka esam malači,” stāsta Ceļmalnieks.

Kopš 2017. gada Daugmales pamatskola ir īstenojusi piecus “Erasmus+” projektus un vienu Ziemeļvalstu Ministru padomes izveidotās “Nordplus” programmas projektu, kas vērsts uz sadarbības stiprināšanu starp Ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm. Kā skaidro skolas direktors, lai bērniem būtu iespēja doties pieredzes apmaiņā vai pie sevis ciemos uzņemt viesus, projektu izstrādē nepieciešams kāds vienojošs elements. Starptautiskās sadarbības parasti tiek balstītas uz ekoskolas pieredzi un dažādām ar vidi un ekoloģiju saistītām tēmām.

Gadu gaitā realizēti gan mācībspēkus izglītojoši projekti, kuros skolotāji devās uz ārzemēm apgūt jaunas zināšanas un izzināja citu valstu mācību metodes, gan arī skolēnu apmaiņas projekti. Būtiskākie ieguvumi visām iesaistītajām pusēm – jaunas pieredzes gūšana, lielāka izpratne par citām kultūrām un draudzīgu attiecību veidošanās.

Skolas direktors kā vienu no ieguvumiem izceļ arī iespēju praktizēties un pielietot savas zināšanas, piemēram, pilnveidot svešvalodu prasmes. “Mūsu bērni ļoti labi runā angļu valodā. Vācijā piedzīvojām situāciju, kas mani patīkami pārsteidza. Bērni tur dzīvoja ģimenēs, un, prom braucot, kad skolēni jau bija sakāpuši vilcienā, vienam no viņiem piezvanīja mājas saimnieks, lai noskaidrotu, kur atstāta atslēga. Bērns pa telefonu mierīgi visu izskaidroja, spēja brīvi komunicēt un izrunāties. Tas bija tiešām ļoti forši,” atmiņās dalās skolas direktors.

Lai gan dalīšanās pieredzē, diskutēšana par ekoloģijas tematiem un ārzemju braucieni izklausās pēc skaistas kombinācijas, jāņem arī vērā, ka aiz tā visa slēpjas liels, smags darbs no mācībspēku puses. Viens no lielākajiem izaicinājumiem ir projektu rakstīšana – pirmais solis ir atrast cilvēku, kuram patiešām tas viss interesē, ir vēlme iesaistīties un uzņemties iniciatīvu. Nākamais etaps ir projekta izskatīšanas process, kura laikā nākas pacietīgi gaidīt rezultātus. Ja projekts tiek apstiprināts, jāplāno piešķirtais budžets, taču ekonomiskie rādītāji ir mainīgi, tāpēc nereti nākas meklēt risinājumus, kā līdzekļus sabalansēt tā, lai varētu īstenot visas ieceres.

Izaicinoša ir ne tikai projektu rakstīšana un dažādas nianses, kas saistītas ar budžeta sadali, bet arī darbu plānošana mājās palikušajiem. Daugmales pamatskolā ir 17 pedagogi. Ja vairāki no viņiem vienlaicīgi devušies bērniem līdzi uz ārvalstīm un mācību kursiem, nākas papūlēties, lai dzīve skolā ritētu ierasto gaitu. Ceļmalnieks šajā kontekstā arī ieminas, ka viņa vadītā skola meklē jaunus pedagogus, kas vēlētos šeit strādāt un iesaistīties bērnu pilnveidē.

“Bērni, kuri atgriežas no apmaiņas programmām, protams, ir apmierināti ar dzīvi, jo viņus jau tur nedaudz lutina, bet vai viņi maina attieksmi pret dzīvi? Domāju, ka radikāli ne, jo ārzemēs pavadītais laiks ir pārāk īss. Taču labi, ka daļā bērnu šie braucieni raisa savu spēju apzināšanos un vēlmi turpināt. Viņi paši kļūst par aktīviem pilsoņiem,” novērojumos dalās skolas direktors.

Viens no Daugmales pamatskolas mērķiem ir iegūt “Erasmus” akreditāciju, kas skolai nākotnē ļautu vieglāk iesaistīties dažādos projektos un atvēzēties vēl plašāk. “Mans novēlējums citām izglītības iestādēm – nebaidīties! Atrast organizācijā vai iestādē cilvēku, kurš pats no sirds vēlas iesaistīties. Otra lieta – ļaut izpausties! Arī tad, ja kādā brīdī šķiet, ka šis cilvēks ir drusku mākoņstūmējs un sabūvējis gaisa pilis, tomēr ļaut viņam rīkoties un paskatīties, kāds būs rezultāts. Varoņdarbus paveic tie, kas nezina, ka to nevar izdarīt,” piebilst Ceļmalnieks.